Sudraba akmeņu krasts

1.
turp aizkļūt
nemaz nav
tik grūti
kā liekās
katrs kam drosme
atraisīt pogas
un jostas un
laisties
upes straumē
kas plūst
no krasta
uz krastu
uz sudraba akmeņu
krastu
lai vieglāk
aizver acis
un straume
2.
laid plakstus
pār acīm
laid rokas
viļņiem
laid domām
klejot jau
pretējā krastā
laid kājām
jau sudraba
smiltis mīt
un spoguļu
valdniece karpa
nesīs pa straumi
turp kur vēlies
lai straume
plūst
3.
ja vēlies
tev savas vienatnes saules
sildītās smiltīs
zem zeltainām
bruņām apcerēt
ļauts visu
kas
neliek mieru
pretējā
krastā
4.
dzirdi
tos putnus
klausies
tie ir tie putni
katru dienu
tie laižas
brokastot
kopā ar mani
es viņiem saku
tā esi tu
tie smaidot
māj galvām
tu viņiem patīc
šeit tie nepazīst
baiļu
tie laižas šurp
lai aizmirstu tās
5.
šeit piepildās viss
ko tu vēlies
lūk ņem to
un baudi
ja vēlies
no tiesas
ja vēlies lai paliek
kas nepiepildāms
tā būs ja vēlies
no tiesas
un nenoglāstīts
lēks briedis
pār upi
un pazudīs
skatam
6.
klusējot
pelnīto
zeltu
var tērēt
bez sāta
bez steigas
sarunās garās
par svarīgiem niekiem
ar mūžveco
suni
sudraba
akmeņu vēsajā ēnā
7.
noguris laimes
un miera
un saules
noguris visa
tu meklē
lietu nesošo vēju
tu lūdzies
to lietu
kas mazgājot laimes
apslēpto seju
padara sudraba
akmeņu mirdzu
tik savādi
skumju
un vēsu